Chapter 10

¹Bet es, Pāvils, kas jūsu klātbūtnē esot pazemīgs, bet prombūtnē drošsirdīgs pret jums, lūdzu jūs Kristus lēnprātības un laipnības dēļ. ²Un es jūs lūdzu, lai man nevajadzētu, pie jums esot, uzstāties ar tādu drošsirdību, ar kādu esmu apņēmies uzstāties pret dažiem, kas domā, ka mēs dzīvojam miesai. ³Jo mēs gan miesā dzīvojam, bet nekarojam miesīgi. ⁴Mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet ar Dievu tie ir spējīgi sagraut cietokšņus; mēs apgāžam lēmumus ⁵Un katru augstprātību, kas paceļas pret Dieva atzīšanu, un ņemam gūstā visus prātus, lai tie kalpotu Kristum. ⁶Un esam gatavi nosodīt katru nepaklausību, tiklīdz jūsu paklausība būs pilnīga. ⁷Vērojiet to, kas acu priekšā! Ja kāds ir sevī pārliecināts, ka viņš pieder Kristum, tad lai tas pats sevi padomā: kā viņš pieder Kristum, tā arī mēs. ⁸Un ja es vēl vairāk lepotos ar varu, ko Kungs mums devis jūsu stiprināšanai, bet ne jūsu graušanai, arī tad es nepalikšu kaunā. ⁹Bet nedomājiet, ka es ar vēstulēm gribētu jūs iebaidīt! ¹⁰Jo tie gan saka, ka viņa vēstules ir svarīgas un spēcīgas, bet viņa personīgā uzstāšanās ir vāja, un viņa runa nenozīmīga. ¹¹Tādi lai iegaumē sekojošo: kādi mēs esam prombūtnē vārdos savās vēstulēs, tādi arī klātesot darbos. ¹²Jo mēs neuzdrošināmies sevi pieskaitīt vai pielīdzināt tādiem, kas sevi ieteic; bet mēs mērojam sevi pēc tā, kas mēs sevī esam un salīdzinām sevi ar mums pašiem. ¹³Bet mēs neleposimies pārmērīgi, bet saskaņā ar mēra paraugu, ko Dievs mums spraudis. Pēc šī mēra mēs sniedzamies līdz jums. ¹⁴Mēs nepārspīlējam, it kā mēs nebūtu nonākuši līdz jums; mēs taču atnesām jums Kristus evaņģēliju. ¹⁵Mēs bez mēra nelielīsimies ar svešiem darbiem, bet mēs ceram, ka, pieaugot jūsu ticībai, mēs savas darbības apjomā iegūsim jūsu atzinību pārpilnībā, ¹⁶Lai varētu sludināt evaņģēliju pāri jūsu robežām, nemaz nedižojoties ar to, kas jau padarīts svešā darba laukā. ¹⁷Bet kas lielās, lai lielās Kungā! ¹⁸Jo ne tas ir cienīgs, kas sevi ieteic, bet ko Kungs ieteic.