Chapter 21

¹Tad Viņš, pacēlis savas acis, redzēja bagātos metam savus ziedojumus upuru traukā. ²Bet Viņš redzēja arī kādu nabaga atraitni, divas artaviņas iemetam. ³Un Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne ziedoja vairāk nekā visi, ⁴Jo šie visi ziedoja Dievam dāvanas no tā, kas tiem palika pāri, bet šī no savas trūcības upurēja visu savu iztiku, kas tai bija. ⁵Un kad daži runāja par svētnīcu, ka tā skaistiem akmeņiem un dāvanām izgreznota, Viņš sacīja: ⁶Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs. ⁷Bet tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, kad tas notiks, un kāda zīme tam, kad tas sāks izpildīties? ⁸Viņš sacīja: Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un tas laiks ir pienācis. Bet neejiet tiem pakaļ! ⁹Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un nemieriem, nebīstieties! Tam visam iepriekš jānotiek, bet tūdaļ vēl nav gals. ¹⁰Tad Viņš tiem sacīja: Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti. ¹¹Un vietu vietām būs lielas zemestrīces un mēris, un bads, un šausmas, un lielas zīmes no debesīm. ¹²Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ. ¹³Bet tas notiks jums par liecību. ¹⁴Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet! ¹⁵Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt. ¹⁶Pat vecāki un brāļi, un radi, un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs. ¹⁷Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ; ¹⁸Bet neviens mats no jūsu galvas nepazudīs. ¹⁹Savā pacietībā jūs iemantosiet savas dvēseles. ²⁰Bet kad jūs redzēsiet karaspēku ielencam Jeruzalemi, tad ziniet, ka tās izpostīšana pienākusi. ²¹Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos, kas pilsētā, lai iet ārā, un kas tās apkārtnē, lai neieiet tanī! ²²Jo šīs ir atmaksas dienas, lai izpildītos viss, kas rakstīts. ²³Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās, jo liela apspiešana nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu. ²⁴Un no zobena asmens tie kritīs, un tos kā gūstekņus aizvedīs visās tautās, un pagāni mīdīs Jeruzalemi, iekams izpildīsies pagānu laiks. ²⁵Un būs zīmes pie saules un mēness, un zvaigznēm, un jūras kaukšanas un plūdu dēļ bailes tautām virs zemes. ²⁶Cilvēki bailēs sastings, gaidot, kas nāks pār visu pasauli, jo debesu stiprumi sakustēsies. ²⁷Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā varā un godībā. ²⁸Bet kad tas viss sāks piepildīties, skatieties un paceliet savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas! ²⁹Un Viņš tiem sacīja līdzību: Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus! ³⁰Kad tiem jau augļi metas, tad ziniet, ka vasara tuvu. ³¹Tāpat arī jūs, redzot to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu. ³²Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks. ³³Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. ³⁴Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta. ³⁵Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes. ³⁶Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā un izbēgtu no visa tā, kas notiks! ³⁷Tā Viņš dienas pavadīja, mācīdams svētnīcā, bet naktīs Viņš gāja un palika kalnā, ko sauc par Olīvkalnu. ³⁸Bet visa tauta rīta agrumā steidzās pie Viņa, lai svētnīcā Viņu klausītos.