Chapter 4

¹Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs, ²Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem. ³Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā. ⁴Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam, ⁵Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni. ⁶Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs! ⁷Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu. ⁸Toreiz gan jūs, nepazīdami Dievu, kalpojāt tiem, kas savā būtībā nav dievi. ⁹Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot? ¹⁰Jūs ievērojat dienas un mēnešus, un laikus, un gadus. ¹¹Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis. ¹²Brāļi, es jūs lūdzu, esiet tādi kā es, jo es esmu tāds kā jūs. Jūs man nekā ļauna neesat darījuši. ¹³Jūs atminaties, ka es agrāk sludināju jums evaņģēliju, būdams miesīgi vājš, bet manu miesas stāvokli, kas bija jums pārbaudījums, ¹⁴Jūs nenopēlāt un nenicinājāt, bet jūs pieņēmēt mani it kā Dieva eņģeli, it kā Jēzu Kristu. ¹⁵Kur tad jūsu svētlaimība? Jo es jums apliecinu, ka jūs, ja tas būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši. ¹⁶Vai es, runādams jums patiesību, esmu kļuvis jūsu ienaidnieks? ¹⁷Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem. ¹⁸Bet teicami ir, ja jūs vienmēr cenšaties uz labu un ne tikai tad, kad es esmu pie jums. ¹⁹Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos. ²⁰Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums. ²¹Sakiet man, jūs, kas gribat padoties likumam, vai jūs likumu neesat lasījuši? ²²Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās. ²³Tas, kas no kalpones, piedzima miesīgi, bet tas, kas no brīvās, saskaņā ar apsolījumu. ²⁴Tas ir pateikts līdzībā. Šīs ir divas derības: viena Sinaja kalnā, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare. ²⁵Bet Sinaja kalns ir Arābijā; tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, kas reizē ar saviem bērniem dzīvo verdzībā. ²⁶Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte. ²⁷Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas necieš dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs. ²⁸Bet mēs, brāļi, kā Īzāks esam apsolījuma bērni. ²⁹Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad. ³⁰Bet ko saka Raksti? Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks līdzīgi brīvās dēlam. ³¹Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet brīvās bērni saskaņā ar brīvību, kādai Kristus mūs ir atbrīvojis.